Rāmkalni ir ģimenes uzņēmums – pārtikas ražotājs, bioloģiska zemnieku saimniecība un atpūtas parks. Uzņēmuma ražotne piedāvā veselīgus un gardus produktus, gan vietējā tirgū, gan tālu aiz Latvijas robežām.
Rāmkalnu stāsts aizsākās pirms 25 gadiem ar slēpošanas trasi ziemā, rodeļu trasi vasarā, veikaliņu un mājīgu krodziņu tepat Inčukalnā pie Gaujas tilta. 2008. gada finanšu krīze pievērsa uzņēmumu pārtikas ražošanai, kas, savukārt, aizveda līdz lauksaimniecībai. Tagad Rāmkalni ir daudznozaru uzņēmums, kas turpina aktīvi attīstīties esošajās nozarēs, apgūstot arī jaunas lietas – nesen Rāmkalnos ir atvērusies picērija un bioloģiskā maiznīca.
Viktors Grūtups ir kompānijas īpašnieks no pirmās dienas un gandrīz katru dienu sastopams Rāmkalnu atpūtas parkā vai saimniecības tīrumos un dārzos.
Kā aizsākās Rāmkalnu stāsts? Rāmkalnu parks dzima pateicoties Viktora mīlestībai uz kalnu slēpošanu un aktīvo atpūtu, ja runā par lauksaimniecību, tad tā aizsākās kā hobijs un vēlme izveidot pilna cikla saimniekošanu. Parasti cilvēki kaut ko audzē un tad sāk domāt par pārstrādi, mēs Rāmkalnos sākām savu darbu no otras puses. Sākām ar pārtikas pārstrādi un, darba gaitā, risinot izejvielu pieejamību, nolēmām paši sākt audzēt cidonijas. Tad tam pievienojās ķirbji un rabarberi, un tā pamazām mūsu grozs ir izaudzis diezgan plašs. Bez jau pieminētajām kultūrām, audzējam arī lielogu dzērvenes Latgalē un nu jau 4. sezonu esam kļuvuši arī par bioloģiskajiem graudkopjiem. Visa mūsu lauksaimniecība no pirmās dienas ir bioloģiska, saimniekojam dabai draudzīgi un atbildīgi.
Mūsu komanda ir stabila un draudzīga. Ir cilvēki, kas strādā kompānijā jau no pirmās dienas. Mēs lepojamies ar mūsu lauksaimniecības darbiniekiem, kas ikdienā strādā uz lauka ar tehniku un agregātiem.
Ražas laikā mēs rīkojam lielas talkas, kurās piedalās visi – sākot ar finansistu un mārketinga vadītāju, līdz pat direktoram. Mēs droši varam teikt – esam draudzīga un optimistiska komanda!
[General] One morning, when Gregor Samsa woke from troubled dreams, he found himself transformed in his bed into a horrible vermin. He lay on his armour-like back, and if he lifted his head a little he could see his brown belly, slightly domed and divided by arches into stiff sections.
